Tievs, bet ar vielmaiņas kaitēm

Parasti ar dažādām mūsdienu saslimšanām tiek saistīts liekais svars.

Tie, kas ar mani ir strādājuši, zina, ka diezgan lielu uzsvaru lieku uz to, lai cilvēks iemācītos pievērst uzmanību tam, vai pietiekošā daudzumā uz šķīvja nonāk olbaltumvielas. Un, lai arī to deficītu mūsdienās grūti piedzīvot, uzņemt to adekvātā daudzumā ir ļoti būtiski dažādu iemeslu dēļ.

Šoreiz manā redzeslokā nonāca pētījums par to, kā ar olbaltumvielu palīdzību (vai drīzāk pamainot to īpatsvaru uzturā) var mainīt ķermeņa uzbūvi – nemainot neko citu.

Pētījumā piedalījās sievietes ar normālu ķermeņa svaru un ķermeņa masas indeksu, taču ar palielinātu ķermeņa tauku procentu (Normal-weight obesity (NWO)). 

Tā, starp citu, ir diezgan izplatīta problēma, ka cilvēkam ar it kā normālu ķermeņa masu un ĶMI piemīt vielmaiņas kaites un veselības riski, ko parasti piedevē  izteiktas aptaukošanās gadījumā. Pēc būtības šiem cilvēkiem ir maz labā – muskuļu un blīvu kaulu, taču daudz nevēlamā – tauku.

Kā to noteikt? Ja svars ir normāls, bet dzīvesveids sēdošs un uzturs ne pārāk optimāls, tad ir vēlams veikt ķermeņa uzbūves testu. 

Ja atklājas, ka tauku % ir virs 20% vīriešiem un 30% sievietēm, svarīgi nevis zaudēt svaru (jo tā var zaudēt arī jau tā mazo muskuļu masu), bet gan mainīt ķermeņa uzbūvi – samazināt tauku % un palielināt muskuļu masu. 

Kā šeit ienāk olbaltumvielas? Tas ir tas pētījums, ko minēju:)

12 nedēļu pētījumā sievietes, nemainot dienas kaloriju apjomu (ēdot tik, cik nepieciešams esošā svara saglabāšanai), mainīja olbaltumvielu īpatsvaru ikdienas ēdienlartē no normāla (15% no dienas kcal apjoma) uz paaugstinātu (25%).  

1500 kcal dienā tas nozīmē no 56g uz 93g

2000 kcal dienā – no 75g uz 125g.

Pēc 12 nedēļām tās, kas bija palielinājušas olbaltumvielu īpatsvaru, bija zaudējušas 1.1kg tauku un ieguvušas 1.5kg muskuļu.

Tātad – ja cilvēks, kam ir normāls ķermeņa svars, bet liels tauku procents un kas šobrīd ēd samērā maz olbaltumvelu, palielinot to īpatsvaru uzturā, var mainīt savu ķermeņa uzbūvi.

https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/32513334/