Kāpēc veselības un fitnesa jomā labāk fokusēties uz procesu, nevis rezultātu?
Kāpēc, izvēloties par mērķi zaudēt noteiktu skaitu kilogramu un pārlieku uz to koncentrējoties, mēdzam ievilkt sevi destruktīvas domāšanas un rīcības virpulī?
Īsumā par mērķu nospraušanu
Ir ārkārtīgi svarīgi izvirzīt sev motivējošus, izaicinošus, tajā pašā laikā reālistiskus mērķus.
Par pareizu mērķu nospraušanu var lasīt gudrās biznesa un pašizaugsmes grāmatās. Tas tiešām ir tik svarīgi, jo mērķis ir tas, kas mūs virza uz priekšu.
Ja to sašaurinām uz mērķu nospraušanu attiecībā uz savu veselību un fizisko formu, ir jāizšķir divas svarīgas lietas – vai mēs par mērķi izvirzām taustāmu rezultātu vai savu uzvedību (citiem vārdiem sakot, praktiskos soļus tā sasniegšanai). Pirmā pieeja ir ārkārtīgi populāra un tai ir arī zināmi plusi, taču nereti tā mēdz arī kaitēt, sevišķi, ja mērķi neizdodas sasniegt.
Uz rezultātu vērsti mērķi
Ļoti tipiska ir situācija, kad cilvēks pamana izmaiņas savā ķermeņa uzbūvē vai arī situācija ir kļuvusi tik nokaitēta, ka cilvēks ir gatavs sākt kaut ko darīt lietas labā, un tiek nosprausts mērķis zaudēt x skaitu kilogramu, lai sasniegtu noteiktu ķermeņa masu.
Līdzīgs mērķis ir, piem., samazināt holesterīna līmeni vai asinsspiedienu līdz veselīgajai normai utt. Arī noskriet pusmaratonu vai spēt pievilkties x reizes.
Pamatā tie ir kvantitatīvi mērķi.
Tiem ir zināmas priekšrocības.
Pirmkārt, tie ir viegli uztverami un izmērāmi. Ir viegli saprast, vai mērķis ir sasniegts vai nav.
Otrkārt, tie ir saprotami un zināmi, jo figurē arī daudz kur publiskajā telpā, reklāmās utt.
Treškārt, sasniedzot lielu daļu šo mērķu, to var pamanīt arī apkārtējie, kas sniedz papildus motivāciju, veiksmes un sasnieguma sajūtu.
Taču ir arī pretēji – šāda tipa mērķiem ir arī nopietni mīnusi.
7 iemesli, kāpēc pārlieka koncentrēšanās uz iznākumu jeb mērķis zaudēt svaru, var kaitēt
- Mērķa sasniegšana negarantē lielu apmierinājumu un laimi. Var justies gana nelaimīgs ar 30% tauku ķermenī un arī ar 15% tauku. Tāpat kā liela māja vai mašīna, arī noteikta tipa ķermenis var nesniegt cerēto emocionālo gandarījumu vai dziļu laimes izjūtu.
- Dažkārt šādi mērķi tiek nosprausti, lai izdabātu citiem vai izvairītos no nosodījuma. Piemēram, sieviete vēlas zaudēt svaru, lai tiktu pieņemta sabiedrībā utt. Diemžēl tas reti sniedz cerēto efektu.
- Pārāk koncentrējoties uz iznākumu, cilvēks nepamana citus sasniegumus – piem., labāks miegs un vairāk enerģijas – jo fokuss taču ir tikai uz svariem.
- Mērķis var nebūt reālistisks un atbilstošs konkrētā cilvēka ķermeņa uzbūvei, dzīvesveidam utt. Piem., cilvēks neapzinās, kādas pūles patiesībā jāieliek, lai redzētu vēdera muskuļus. Vai arī ir mērķis zaudēt noteiktu skaitu kilogramu līdz atvaļinājumam, kas ir tepat aiz stūra.
- Šādi mērķi dažkārt ir ārpus cilvēka kontroles vai ietekmes sfēras. Nav iespējams tiešā veidā ietekmēt asinsspiedienu, vielmaiņas ātrumu, hormonu darbību un citas lietas. Ir iespējams tikai radīt apstākļus, lai šīs lietas noris pēc iespējas veiksmigāk.
- Ja mērķis ir tāls, tas var šķist nesasniedzams un cilvēks zaudē motivāciju.
- Dažkārt ir grūti sasaistīt vēlamo iznākumu ar nepieciešamajām darbībām tā sasniegšanai. Ne vienmēr ir viegli redzēt saikni tam, ko darām šodien ar to, kas notiks pēc 6 mēnešiem.
Attiecīgi, ja mērķis netiek sasniegts, cilvēks var izjust kaunu, zaudēt cerību un ticību sev. Bieži vien vaina netiek meklēta uzvedībā, rīcībā vai ieradumos, bet gan pašā cilvēkā. Neizdošanās tiek attiecināta uz paša cilvēka personību.
Pretējs efekts var iestāties, ja cilvēks sāk pastiprināti censties vēl vairāk. Tam var sekot nepatīkamas sekas – pārtrenēšanās, traumas, pārpūle, pārlieku drastiskas diētas utt. Tādā veidā var nonākt destruktīvas rīcības ciklā, kurā pārspīlēti cenšamies, noraujamies un atsākam visu no jauna. Ilgtermiņā tas viss tikai vēl vairāk nostiprina neveikses izjūtu.
Bieži vien mērķu nesasniegšana tiek tulkota kā disciplīnas un gribasspēka trūkums.
Disciplīna un gribasspēks ir ļoti populāri termini tievēšanas un diētu kontekstā. Disciplīna tiek pasniegta kā zelta atslēga ceļā uz panākumiem. Un nenoliedzot tās nozīmi, pārlieka fokusēšanās tikai uz disciplīnu, novērš uzmanību no citiem svarīgiem faktoriem cilvēka dzīvē.
Ir viegli novelt visu uz disciplīnbas trūkumu, neizprotot visu, ar ko cilvēkam jātiek galā – rūpes par citiem (bērniem, slimiem vai veciem cilvēkiem), iztikas pelnīšana ģimenei, attiecību problēmu risināšana utt. Diemžēl pūliņi un šķietamā neizdošanās šādos apstākļos tikai pastiprina vainas izjūtu, jo cilvēks netiek līdzi sabiedrības uzliktajiem sandartiem par to, kā jādzīvo un jārūpējas par sevi.
Tāpat nesasniegtie mērķi var radīt sajūtu, ka viss ir bijis velti un pūlēm nav bijusi nekāda jēga. Pie viena notiek salīdzināšanās ar citiem, kas vēl dziļāk iecērt neveiksminieka identitāti un apgrūtinās izdošanos nākotnē.
Par laimi ir labāks veids, kā noformulēt mērķus.
Uzvedības mērķi jeb fokuss uz procesu, struktūru un ikdienā veicamajām darbībām
Šādi mērķi ir reālistiski, jo ir pilnīgā cilvēka pakļautībā un pielāgojami individuālajam dzīvesveidam, gaumei un personībai.
Šos mērķus ikdienā konsekventi sasniedzot, mēs radām apstākļus, lai nonāktu arī pie “taustāmāka” iznākumu, taču tas nav galvenais, uz ko koncentrēties.
Uzvedības mērķi, kā nosaukums to saka priekšā, uzsvaru liek uz reālām darbībām, uz mūsu uzvedību, nevis uz (nereālām) ekspektācijām. Katra reize, kad veiksmīgi atkārtojam nosprausto mērķi, iedzen naglu mūsu “varēšanas” konstrukcijā, tādējādi stiprinot un atjaunojot pašpaļāvību un pašvērtējumu.
Šādi mērķi ļauj labāk sasaistīt mūsu ikdienas darbības ar tālejošiem, ilgtermiņa iznākumiem – saskatīt cēloņus un sekas. Tāpat tas ļauj redzēt, ka noteiktu iznākumu var panākt ar dažādām pieejām, attiecīgi katrs var izvēlēties sev atbilstošāko.
Uzvedības mērķi noņem fokusu no tā “bezdibeņa”, kad redzam pašreizējo “slikto” situāciju un vēlamo ideālo. Tie dod spēku, vairo varēšanu un maina identitāti.
Cilvēks tiešā veidā nevar kontrolēt procesus savā organismā, taču var ietekmēt savu rīcību un lēmumus, un tie, savukārt, var labvēlīgi ietekmēt procesus organismā.
Rezultāti nāk no darbībām un prasmēm – kas visas ir apgūstamas un uztrenējamas. Tā nav maģija.
Daži no uzvedības mērķiem ikdienas uztura sakārtošanai, svara zaudēšanai un veselības uzlabošanai:
- Noiet 10 000 soļu ik dienas.
- Katrā ēdienreizē ēst dārzeņus un olbaltumvielas saturošus produktus.
- Pirms ēšanas sev pajautāt, vai tiešām jūtu izsalkumu un vai šis ēdiens saskan ar maniem ilgtermiņa mērķiem?
- Ēst lēnām un apzināti, apstāties, kad vairs nav jūtams izsalkums.
- 3 x nedēļā vingrot.
- Stundu pirms miega vakarā izslēgt visas viedierīces
- Plānot ikdienu un maltītes, lai mazinātu stresu un haosu ikdienā, kas noved pie neapdomīgām izvēlēm.
Tās visas ir prasmes un apgūstami ieradumi, kurus regulāri atkārtojot, nonākam arī pie vēlamā skaitliskā iznākuma.
Nospraudīsim Tavus mērķus kopā? Ieskaties:
Individuālais koučings